2010. gada 11. marts

Katram savas intereses

Avots: Ezerzeme
23. februāris 2010, 18:13


Tā ir sagadījies, ka vairākus gadus par Augstkalnes pagasta bibliotēkas ikdienu laikraksta “Ezerzeme” slejās nebija neviena raksta. Dzīvē nereti tā notiek, ka grūtāk pamanīt pārmaiņas sev līdzās. Iespējams, tas tā arī turpinātos, ja bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova nebūtu informējusi par Regīnas Šarlovskas krustdūrienā veidoto gleznu izstādi, kas nesen atvērta iestādes telpās un par ko saviem lasītājiem jau pastāstījām.

Šajā reizē — par Augstkalnes pagasta bibliotēku un tajā notikušajām pozitīvajām pārmaiņām. Šovasar bibliotēka ir paplašinājusies uz telpu rēķina, kurās līdz jūnijam saimniekoja “Lattelecom” un kur atradās uzņēmuma aparatūras skapji. Pagasta speciālisti uzrakstīja nelielu projektu (2000 latu), par ko varēja veikt atbrīvoto telpu remontu. Tagad tajās ir pasākumu istaba un bērnu istaba. Abas telpas ir pieprasītas. Pasākumu istabā ir klavieres, kuras uzdāvināja kāda bibliotēkas labdare. Te apskatāma viena daļa no krustdūrienā veidotu gleznu izstādes, te notiek folkloras kopas “Rudzutaka” mēģinājumi, te regulāri pulcējas vietējā sieviešu klubiņa dalībnieces, kurā darbojas pagasta darbi-nieces, pastniece, feldšere un citi cilvēki. Pulciņš dara to, par ko kopīgi vienojas un kas katrai sievietei patīk: kaut ko sacep, citreiz pagatavo salātus, citreiz uzvāra ārstniecisko zāļu tēju. Nestāv dīkā arī bērnu istaba, kurā ir gan pasūtītas jaunas mēbeles, gan labdaru dāvinātas mantas, piemēram, bērnu manēža. Kad jau-nās māmiņas ierodas bibliotēkā, lai samaksātu rēķinus internetbankā vai vienkārši grib palietot datoru, manēža lieti noder, lai bērns varētu atrasties datortelpā blakus vecākiem, paliekot drošībā arī tajā brīdī, kad mammas uzmanība pievērsta datora ekrānam. Bērnu istabas sienu rotā lielāku bērnu zīmējumi, kurus ik pa laikam nomaina citi zīmējumi, saglabājot svaiguma sajūtu.

Vēl bibliotēkā ir lasītava un abonementa telpa, datorzāle un telpa grāmatu krājumam. Pārsteidz, ka bibliotēkai Krāslavas tuvumā krājums ir paliels: kopā ar periodiskajiem izdevumiem — 10884 vienības, tajā skaitā 9682 grāmatas. Pērn bibliotēkai bija iedalīti 1000 lati krājuma papildināšanai, tostarp laikrakstu un žurnālu abonēšanai. Gada laikā iegādātas 153 jaunas grāmatas, bibliotekāre tās cenšas pirkt reizi mēnesī. Plus grāmatu dāvinājumi, plus periodika, kopā tas ir pustūkstotis literatūras vienību. Šogad pasūtīta “Latvijas Avīze”, “Ezerzeme” un “Latgales Laiks”, kā arī 23 dažādi žurnāli, ieskaitot Lata romānu sēriju. Visus periodiskos izdevumus lasītājiem izsniedz uz mājām, izņemot pašus jaunākos, piemēram, februāra žurnālus varēs ņemt lasīt mājās martā utt. Prieks bija dzirdēt, ka bibliotēkas piedāvājums cilvēkiem vajadzīgs un grāmatas neiegulst plauktos.

Augstkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova pastāstīja, ka pērn reģistrēti 185 lasītāji. Tas ir daudz, jo izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ daļa pagasta iedzīvotāju izmanto arī Krāslavas bibliotēkas pakalpojumus. Savukārt kāds desmits krāslaviešu — šo, tādējādi viņi ir kļuvuši abu bibliotēku lietotāji. Ir gadījumi, kad cilvēks vienkārši negrib gaidīt: ja vajadzīgā grāmata ir vienā vai otrā bibliotēkā, viņš pats dodas pēc tās. Citam vajag pie datora, ja Krāslavas centrālajā bibliotēkā ir jāgaida rindā, tad dažreiz izdevīgāk atbraukt uz Augstkalnes bibliotēku, kurā lietotājiem ir paredzēti astoņi datori, devītais — bibliotekārei. Starp citu, visvairāk apmeklētāju lauku bibliotēkā ir tieši trešdienās, jo šajā dienā iestāde atvērta līdz plkst. 20. Datorus arvien biežāk izmanto arī pieaugušie, tomēr aktīvākie datorlietotāji arvien ir bērni un skolēni, kuri veido galveno kontingentu.

Diāna: “Cieši sadarbojos ar kolēģiem no Krāslavas centrālās bibliotēkas, apmaināmies ar grāmatām un jaunāko informāciju. Augstkalnē dzīvo aktīvi lasītāji, nāk un zvana, interesējas par jaunajām grāmatām vai citu lasāmvielu, kas ir nepieciešama. Lai gan netrūkst latviešu lasītāju, pie mums vairāk tomēr lasa krievu valodā. Esmu novērojusi, ka vīrieši biežāk interesējas par grāmatām, savukārt žurnālus biežāk lasa strādājošās sievietes un jaunieši. Vīrieši parasti izvēlas lasīt detektīvus, vēsturiskos romānus, sievietes — mīlestības romānus, dzīvesstāstus. Pagasts nav kompakts, taču lasītāji mums ir no visām pusēm, arī no attālākām vietām. Loģiski, ka biežāk šeit iegriežas tie, kuri dzīvo tuvumā, attālāko vietu iedzīvotāji uzreiz ņem 15-16 grāmatas uz diviem termiņiem, lai nav lieku reizi jābrauc. Patīkami, ka mūsu lasītāji saudzīgi izturas pret grāmatām, nebojā, nepazaudē un atdod savlaicīgi. Atceros tikai vienu gadījumu, kad kāda lasītāja attaisnojošu iemeslu dēļ nespēja atdot bibliotēkai grāmatas un žurnālus, jo tie sadega ugunsgrēkā.”

Juris ROGA

2010. gada 3. marts

Ar neaprakstāmu rūpību, lielā mīlestībā tapuši

Avots: Ezerzeme
16. februāris 2010, 15:46


Augstkalnes tautas bibliotēkā svinīgi atklāta Regīnas Šarlovskas (25.12.1932.-27.07.2008.) krustdūrienā veidotu lielisku gleznu izstāde, kas ir bērnu veltījums savai mīļajai māmiņai. Apskatāmi labākie darbi, kas šobrīd atrodas Regīnas meitu Marinas Lukjanskas un Jeļenas Čursinas ģimenes kolekcijās.

Abas māsas piedalījās izstādes atklāšanas pasākumā. Tā, protams, nav visa kolekcija, jo kāds desmits darbu atrodas pie Regīnas dēla Viļa Šarlovska Maskavā, vēl tikpat ir Jeļenas meitas īpašumā. Diemžēl daži darbi savulaik nonāca tādu cilvēku rokās, kuriem tie nešķita gana interesanti un faktiski ir zuduši.

Pasākumu atklāja Augstkalnes tautas bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova un uzreiz aicināja runāt māsas. Marina pastāstīja, ka mamma bijusi ļoti aktīva bibliotēkas lasītāja, daudz interesējās par rok-darbiem. Vēl dzīves laikā ir vēlējusies sarīkot savu rokdarbu izstādi tieši Augstkalnes bibliotēkā, kura viņai bija kļuvusi ļoti tuva. Taču liktenis lēma citādi — mamma negaidīti saslima un aizgāja no dzīves, tā arī nerealizējusi savu ideju un vēlmi.

Marina: “Mēs iedevām bibliotekārei šos darbus, lai mammai par godu sarīkotu izstādi, kuru viņa tik ļoti vēlējās, dzīva būdama. Prieks un gandarījums ir par to, ka šos darbus tagad apskatīs daudzi cilvēki, kuri pulcējas mūsu bibliotēkā, kas vakaros pārvēršas nelielā kultūras centrā.

Mamma sāka izšūt agri, viņai nebija tādu plašu iespēju, kādas pieejamas mūsdienās. Cik to sižetu bija, tik — bija.”
”Personīgi man mammas aizraušanās vienmēr šķita interesanta ne tikai no radošā viedokļa, bet arī no tā, kā cilvēks sevi spēj izpaust caur radošo,” uzsvēra Jeļena, kura pati ir čakla rokdarbniece un tam pievērsusies arī viņas meita. “Es mammai regulāri lūdzu, lai sataisa man kādu darbu, jo vienmēr gribējās, lai mājas sienas rotā skaists izšuvums krustdūrienā, nevis lētas gleznu reprodukcijas. Pēc tam tādus lūdza arī māsa. Šis ir ļoti smalks darbs, adatā tika ievērti vairāki diegi, lai mainītu krāsu toņus, visu laiku ir rūpīgi jāskaita: trīs krustiņi — zilā krāsa, tad trīs krustiņi — zaļā, un tā visu laiku. Šodien ir pieejams ļoti daudz žurnālu, citas informācijas, bet agrāk tādas izvēles nebija. Mamma izšuva to, ko mēs, bērni, viņai lūdzām.”

Laimīgā kārtā saglabājies un izstādē apskatāms Regīnas pirmais izšuvums, kas tapis pirms 55 gadiem, kad viņa nēsāja bērnu zem sirds, ir arī pats pēdējais gatavais darbs. Rokdarbniece nepaspēja pabeigt Bībeles tēmai veltītu darbu, kurā būs redzams sargeņģelis. To apņēmusies pabeigt viņas meita Jeļena.

Marina: “Mēs vēlamies, lai mammas iesāktais turpinās, lai šādus rokdarbus rada jaunā paaudze. Ja šī izstāde nesīs prieku kaut vienam cilvēkam, jau bija vērts visu to darīt.”

Starp citu, izstādes atklāšanā klāt bija Krāslavas Valsts ģimnāzijas 9.b. klases skolniece Ineta Vilmane, kura jau pāris gadus rada savus rokdarbus šādā tehnikā — krustdūrienā izšūtas gleznas. Meitene atzina, ka šis darbiņš patiešām nav no vieglajiem un uz priekšu virzās lēni. Pilnībā gatavs ir viens darbs, kurā attēlota meitene ar saulespuķi, pašreiz top otrs — ar trim kaķīšiem, bet prātā iecerēts jau nākamais ar dabas skatu.

Māsas pasākumā uzrunāja arī Krāslavas novada centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas: “Malači, ka saglabājāt mammas piemiņu — darbus, kas veidoti ar milzu rūpību! Nezinu, cik laba viņai bija redze, bet pēc sevis zinu, ka šis patiesi ir ļoti nopietns un nogurdinošs darbs, jo pati izšuju un zinu, cik laika tas aizņem. Tas, ko paveica jūsu mamma, vienlaikus strādājot, audzinot trīs bērnus un pildot citus pienākumus, ir vienreizējs sasniegums. Novēlu saglabāt šo piemiņu nākamajām paaudzēm!”

Juris ROGA