23. februāris 2010, 18:13
Tā ir sagadījies, ka vairākus gadus par Augstkalnes pagasta bibliotēkas ikdienu laikraksta “Ezerzeme” slejās nebija neviena raksta. Dzīvē nereti tā notiek, ka grūtāk pamanīt pārmaiņas sev līdzās. Iespējams, tas tā arī turpinātos, ja bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova nebūtu informējusi par Regīnas Šarlovskas krustdūrienā veidoto gleznu izstādi, kas nesen atvērta iestādes telpās un par ko saviem lasītājiem jau pastāstījām.
Šajā reizē — par Augstkalnes pagasta bibliotēku un tajā notikušajām pozitīvajām pārmaiņām. Šovasar bibliotēka ir paplašinājusies uz telpu rēķina, kurās līdz jūnijam saimniekoja “Lattelecom” un kur atradās uzņēmuma aparatūras skapji. Pagasta speciālisti uzrakstīja nelielu projektu (2000 latu), par ko varēja veikt atbrīvoto telpu remontu. Tagad tajās ir pasākumu istaba un bērnu istaba. Abas telpas ir pieprasītas. Pasākumu istabā ir klavieres, kuras uzdāvināja kāda bibliotēkas labdare. Te apskatāma viena daļa no krustdūrienā veidotu gleznu izstādes, te notiek folkloras kopas “Rudzutaka” mēģinājumi, te regulāri pulcējas vietējā sieviešu klubiņa dalībnieces, kurā darbojas pagasta darbi-nieces, pastniece, feldšere un citi cilvēki. Pulciņš dara to, par ko kopīgi vienojas un kas katrai sievietei patīk: kaut ko sacep, citreiz pagatavo salātus, citreiz uzvāra ārstniecisko zāļu tēju. Nestāv dīkā arī bērnu istaba, kurā ir gan pasūtītas jaunas mēbeles, gan labdaru dāvinātas mantas, piemēram, bērnu manēža. Kad jau-nās māmiņas ierodas bibliotēkā, lai samaksātu rēķinus internetbankā vai vienkārši grib palietot datoru, manēža lieti noder, lai bērns varētu atrasties datortelpā blakus vecākiem, paliekot drošībā arī tajā brīdī, kad mammas uzmanība pievērsta datora ekrānam. Bērnu istabas sienu rotā lielāku bērnu zīmējumi, kurus ik pa laikam nomaina citi zīmējumi, saglabājot svaiguma sajūtu.
Vēl bibliotēkā ir lasītava un abonementa telpa, datorzāle un telpa grāmatu krājumam. Pārsteidz, ka bibliotēkai Krāslavas tuvumā krājums ir paliels: kopā ar periodiskajiem izdevumiem — 10884 vienības, tajā skaitā 9682 grāmatas. Pērn bibliotēkai bija iedalīti 1000 lati krājuma papildināšanai, tostarp laikrakstu un žurnālu abonēšanai. Gada laikā iegādātas 153 jaunas grāmatas, bibliotekāre tās cenšas pirkt reizi mēnesī. Plus grāmatu dāvinājumi, plus periodika, kopā tas ir pustūkstotis literatūras vienību. Šogad pasūtīta “Latvijas Avīze”, “Ezerzeme” un “Latgales Laiks”, kā arī 23 dažādi žurnāli, ieskaitot Lata romānu sēriju. Visus periodiskos izdevumus lasītājiem izsniedz uz mājām, izņemot pašus jaunākos, piemēram, februāra žurnālus varēs ņemt lasīt mājās martā utt. Prieks bija dzirdēt, ka bibliotēkas piedāvājums cilvēkiem vajadzīgs un grāmatas neiegulst plauktos.
Augstkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova pastāstīja, ka pērn reģistrēti 185 lasītāji. Tas ir daudz, jo izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ daļa pagasta iedzīvotāju izmanto arī Krāslavas bibliotēkas pakalpojumus. Savukārt kāds desmits krāslaviešu — šo, tādējādi viņi ir kļuvuši abu bibliotēku lietotāji. Ir gadījumi, kad cilvēks vienkārši negrib gaidīt: ja vajadzīgā grāmata ir vienā vai otrā bibliotēkā, viņš pats dodas pēc tās. Citam vajag pie datora, ja Krāslavas centrālajā bibliotēkā ir jāgaida rindā, tad dažreiz izdevīgāk atbraukt uz Augstkalnes bibliotēku, kurā lietotājiem ir paredzēti astoņi datori, devītais — bibliotekārei. Starp citu, visvairāk apmeklētāju lauku bibliotēkā ir tieši trešdienās, jo šajā dienā iestāde atvērta līdz plkst. 20. Datorus arvien biežāk izmanto arī pieaugušie, tomēr aktīvākie datorlietotāji arvien ir bērni un skolēni, kuri veido galveno kontingentu.
Diāna: “Cieši sadarbojos ar kolēģiem no Krāslavas centrālās bibliotēkas, apmaināmies ar grāmatām un jaunāko informāciju. Augstkalnē dzīvo aktīvi lasītāji, nāk un zvana, interesējas par jaunajām grāmatām vai citu lasāmvielu, kas ir nepieciešama. Lai gan netrūkst latviešu lasītāju, pie mums vairāk tomēr lasa krievu valodā. Esmu novērojusi, ka vīrieši biežāk interesējas par grāmatām, savukārt žurnālus biežāk lasa strādājošās sievietes un jaunieši. Vīrieši parasti izvēlas lasīt detektīvus, vēsturiskos romānus, sievietes — mīlestības romānus, dzīvesstāstus. Pagasts nav kompakts, taču lasītāji mums ir no visām pusēm, arī no attālākām vietām. Loģiski, ka biežāk šeit iegriežas tie, kuri dzīvo tuvumā, attālāko vietu iedzīvotāji uzreiz ņem 15-16 grāmatas uz diviem termiņiem, lai nav lieku reizi jābrauc. Patīkami, ka mūsu lasītāji saudzīgi izturas pret grāmatām, nebojā, nepazaudē un atdod savlaicīgi. Atceros tikai vienu gadījumu, kad kāda lasītāja attaisnojošu iemeslu dēļ nespēja atdot bibliotēkai grāmatas un žurnālus, jo tie sadega ugunsgrēkā.”
Šajā reizē — par Augstkalnes pagasta bibliotēku un tajā notikušajām pozitīvajām pārmaiņām. Šovasar bibliotēka ir paplašinājusies uz telpu rēķina, kurās līdz jūnijam saimniekoja “Lattelecom” un kur atradās uzņēmuma aparatūras skapji. Pagasta speciālisti uzrakstīja nelielu projektu (2000 latu), par ko varēja veikt atbrīvoto telpu remontu. Tagad tajās ir pasākumu istaba un bērnu istaba. Abas telpas ir pieprasītas. Pasākumu istabā ir klavieres, kuras uzdāvināja kāda bibliotēkas labdare. Te apskatāma viena daļa no krustdūrienā veidotu gleznu izstādes, te notiek folkloras kopas “Rudzutaka” mēģinājumi, te regulāri pulcējas vietējā sieviešu klubiņa dalībnieces, kurā darbojas pagasta darbi-nieces, pastniece, feldšere un citi cilvēki. Pulciņš dara to, par ko kopīgi vienojas un kas katrai sievietei patīk: kaut ko sacep, citreiz pagatavo salātus, citreiz uzvāra ārstniecisko zāļu tēju. Nestāv dīkā arī bērnu istaba, kurā ir gan pasūtītas jaunas mēbeles, gan labdaru dāvinātas mantas, piemēram, bērnu manēža. Kad jau-nās māmiņas ierodas bibliotēkā, lai samaksātu rēķinus internetbankā vai vienkārši grib palietot datoru, manēža lieti noder, lai bērns varētu atrasties datortelpā blakus vecākiem, paliekot drošībā arī tajā brīdī, kad mammas uzmanība pievērsta datora ekrānam. Bērnu istabas sienu rotā lielāku bērnu zīmējumi, kurus ik pa laikam nomaina citi zīmējumi, saglabājot svaiguma sajūtu.
Vēl bibliotēkā ir lasītava un abonementa telpa, datorzāle un telpa grāmatu krājumam. Pārsteidz, ka bibliotēkai Krāslavas tuvumā krājums ir paliels: kopā ar periodiskajiem izdevumiem — 10884 vienības, tajā skaitā 9682 grāmatas. Pērn bibliotēkai bija iedalīti 1000 lati krājuma papildināšanai, tostarp laikrakstu un žurnālu abonēšanai. Gada laikā iegādātas 153 jaunas grāmatas, bibliotekāre tās cenšas pirkt reizi mēnesī. Plus grāmatu dāvinājumi, plus periodika, kopā tas ir pustūkstotis literatūras vienību. Šogad pasūtīta “Latvijas Avīze”, “Ezerzeme” un “Latgales Laiks”, kā arī 23 dažādi žurnāli, ieskaitot Lata romānu sēriju. Visus periodiskos izdevumus lasītājiem izsniedz uz mājām, izņemot pašus jaunākos, piemēram, februāra žurnālus varēs ņemt lasīt mājās martā utt. Prieks bija dzirdēt, ka bibliotēkas piedāvājums cilvēkiem vajadzīgs un grāmatas neiegulst plauktos.
Augstkalnes pagasta bibliotēkas vadītāja Diāna Maksimova pastāstīja, ka pērn reģistrēti 185 lasītāji. Tas ir daudz, jo izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ daļa pagasta iedzīvotāju izmanto arī Krāslavas bibliotēkas pakalpojumus. Savukārt kāds desmits krāslaviešu — šo, tādējādi viņi ir kļuvuši abu bibliotēku lietotāji. Ir gadījumi, kad cilvēks vienkārši negrib gaidīt: ja vajadzīgā grāmata ir vienā vai otrā bibliotēkā, viņš pats dodas pēc tās. Citam vajag pie datora, ja Krāslavas centrālajā bibliotēkā ir jāgaida rindā, tad dažreiz izdevīgāk atbraukt uz Augstkalnes bibliotēku, kurā lietotājiem ir paredzēti astoņi datori, devītais — bibliotekārei. Starp citu, visvairāk apmeklētāju lauku bibliotēkā ir tieši trešdienās, jo šajā dienā iestāde atvērta līdz plkst. 20. Datorus arvien biežāk izmanto arī pieaugušie, tomēr aktīvākie datorlietotāji arvien ir bērni un skolēni, kuri veido galveno kontingentu.
Diāna: “Cieši sadarbojos ar kolēģiem no Krāslavas centrālās bibliotēkas, apmaināmies ar grāmatām un jaunāko informāciju. Augstkalnē dzīvo aktīvi lasītāji, nāk un zvana, interesējas par jaunajām grāmatām vai citu lasāmvielu, kas ir nepieciešama. Lai gan netrūkst latviešu lasītāju, pie mums vairāk tomēr lasa krievu valodā. Esmu novērojusi, ka vīrieši biežāk interesējas par grāmatām, savukārt žurnālus biežāk lasa strādājošās sievietes un jaunieši. Vīrieši parasti izvēlas lasīt detektīvus, vēsturiskos romānus, sievietes — mīlestības romānus, dzīvesstāstus. Pagasts nav kompakts, taču lasītāji mums ir no visām pusēm, arī no attālākām vietām. Loģiski, ka biežāk šeit iegriežas tie, kuri dzīvo tuvumā, attālāko vietu iedzīvotāji uzreiz ņem 15-16 grāmatas uz diviem termiņiem, lai nav lieku reizi jābrauc. Patīkami, ka mūsu lasītāji saudzīgi izturas pret grāmatām, nebojā, nepazaudē un atdod savlaicīgi. Atceros tikai vienu gadījumu, kad kāda lasītāja attaisnojošu iemeslu dēļ nespēja atdot bibliotēkai grāmatas un žurnālus, jo tie sadega ugunsgrēkā.”
Juris ROGA
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru